DesignBlog – grafiskais, produktu, interaktīvais dizains Latvijā

Mūsdienu mode ir daudz vairāk nekā tikai apģērbu šūšana un materiālu izvēle; tā ir māksla, kas ļauj izpausties radošumam, integrējot grafisko dizainu un tehnoloģijas, lai radītu unikālus apdrukātus T-kreklus. Šis process, kas sākas ar vienkāršu skici un beidzas ar kvalitatīvu apdrukātu produktu, atklāj mūsdienu dizaina tendences un tehnoloģiju iespējas apģērbu industrijā.

Dizaina Nozīmīgums

Dizaina procesā galvenā loma ir idejai, kas tiek pārvērsta vizuālā zīmējumā. Mākslinieki un dizaineri izmanto tradicionālas zīmēšanas metodes vai digitālos rīkus, lai radītu oriģinālus attēlus, kas pēc tam tiek pielāgoti T-kreklu apdrukas prasībām. Šis radošais process ļauj izteikt sociālas, kultūras vai personīgas vērtības, piedāvājot patērētājiem ne tikai apģērbu, bet arī veidu, kā paust savu individualitāti.

Tehnoloģiju Loma

T-kreklu apdrukā izmantotās tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, piedāvājot augstāku kvalitāti un ilgtspēju. No sietspiedes līdz digitālajai tiešajai drukai (DTG), katra tehnika piedāvā unikālas iespējas attēlu pārnesē uz auduma, saglabājot sākotnējās dizaina krāsas un detaļas. Šīs tehnoloģijas ļauj dizaineriem eksperimentēt ar sarežģītiem dizainiem un krāsu pārejām, kas agrāk nebija iespējamas.

Pārbaudiet, kā šīs tehnoloģijas tiek izmantotas praksē, apmeklējot mūsu e-veikalu un iepazīstoties ar plašu apdrukātu T-kreklu kolekciju.

No Idejas līdz Realizācijai

Dizaina idejas pārvēršana par fizisku produktu prasa rūpīgu plānošanu un sadarbību starp dizaineriem un drukas speciālistiem. Dizaina pārbaude un paraugu izgatavošana ir būtiski soļi, lai nodrošinātu, ka galīgais produkts atbilst sākotnējām vizijām. Kvalitātes kontrole ir izšķiroša, lai garantētu, ka apdrukātais T-krekls ne tikai izskatās labi, bet arī izturēs laika pārbaudi.

Modes un Identitātes Izpausme

Apdrukātie T-krekli ir kļuvuši par spēcīgu pašizpausmes līdzekli, ļaujot indivīdiem izteikt savas vērtības, piederību konkrētai kultūrai vai sociālai grupai, vai vienkārši demonstrēt savu stilu. Ar neierobežotām dizaina iespējām, no vienkāršām teksta ziņām līdz sarežģītām grafikām, apdrukātie T-krekli ir kļuvuši par mūsdienu modes stūrakmeni.

Nobeigumā

No skices līdz T-krekla apdrukai – šis process ne tikai atklāj mūsdienu

dizaina un tehnoloģiju iespējas, bet arī rada jaunas izteiksmes formas modes pasaulē. Integrējot radošumu, inovācijas un tehnoloģiju, apdrukātie T-krekli turpinās būt viens no galvenajiem veidiem, kā izpaust individuālo un kolektīvo identitāti.

Latvijas dizaina scēna pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi strauju attīstību, izvirzoties kā viena no radošajiem spēkiem ne tikai Baltijā, bet arī starptautiskā mērogā. Ar unikālu pieeju, kas balstās uz kultūras mantojumu un inovatīvām idejām, Latvijas dizaineri ir guvuši atzinību un apbalvojumus dažādos pasaules dizaina konkursos un izstādēs. Šis raksts aplūkos svarīgākos sasniegumus un iezīmēs galvenos izaicinājumus, ar kuriem saskaras Latvijas dizaineri savā ceļā uz starptautisko atpazīstamību.

Sasniegumi

Latvijas dizaineru darbi ir atzīti par inovatīviem un funkcionāliem, ar spēcīgu estētisko vērtību. No grafiskā dizaina līdz produktu un interaktīvajam dizainam, Latvijas profesionāļi ir spējuši radīt darbus, kas ne tikai atbilst, bet arī pārsniedz starptautiskos standartus. Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem ir Latvijas dizaineru iekļūšana prestižajos dizaina apbalvojumos, piemēram, Red Dot un IF Design Award. Šie apbalvojumi ir pierādījums augstajai profesionālajai meistarībai un inovācijai, ko Latvijas dizaineri spēj piedāvāt.

Starptautiskā Atpazīstamība

Latvijas dizaina produkti ir kļuvuši par eksporta preci, kas atspoguļo valsts kultūru un radošo potenciālu. Daudzi Latvijas dizaineru radītie produkti tagad ir pieejami globālajos tirgos, tostarp Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā. Šī starptautiskā klātbūtne ir veicinājusi Latvijas tēlu kā valsts ar bagātu dizaina mantojumu un spēju radīt kvalitatīvus, ilgtspējīgus un estētiski pievilcīgus produktus.

Izaicinājumi

Neskatoties uz sasniegumiem, Latvijas dizaineri saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Pirmkārt, konkurence starptautiskajā dizaina tirgū ir milzīga, un izcelties prasa ne tikai radošumu un kvalitāti, bet arī efektīvu mārketingu un zīmola veidošanu. Otrkārt, finansiālais atbalsts radošajām industrijām Latvijā joprojām ir ierobežots, kas apgrūtina jaunu projektu attīstību un starptautisku mārketinga kampaņu veikšanu.

Nākotnes Perspektīvas

Lai pārvarētu šos izaicinājumus, Latvijas dizaineriem un uzņēmējiem ir jāturpina strādāt pie savu zīmolu stiprināšanas, kā arī jāmeklē inovatīvi risinājumi produktu attīstībā un mārketingā. Valdības un privātā sektora atbalsts, tostarp investīcijas izglītībā un infrastruktūrā, ir

Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā Mediju mājas izstāžu zālē, Rīgā Jūrmalas gatve 96, 23. septembrī, pulksten 17 tiks atklāta fotogrāfa Reiņa Fjodorova lielformāta fotogrāfiju izstāde.

Kā vēsta atgādina izstādes veidotāji, projekts tapis pagājušā gada ziemā, laika posmā, kad Latvijas skolu pedagogi saskarās ar jaunu realitāti – klātienes mācības tika pārceltas digitālajā telpā, sarunas ar jauniešiem – aizstātas ar ziliem ekrāniem un “Zoom” profiliem.

Projekta autors, izmantojot populāra televīzijas seriāla “Troņu spēle” estētiku, izveidoja 16 RMMT skolotāju portretus, meklējot atbildi uz jautājumu: kas ir šī jaunā realitāte, ar ko saskaras pedagogi visā Latvijā?

Projektā piedalījās 23 skolotāji no Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma. Daļa no skolotājiem bija profesionālo priekšmetu skolotāji, kuri mācīja dažādus profesionālos priekšmetus saistītus ar foto, video, animāciju, utt. Bet otra daļa māca vispārizglītojošos priekšmetus, tādus kā vēsture, angļu valodu, latviešu valodu, u.c.

Izstāde būs apskatāma pirmdienās, otrdienās, trešdienās ar iepriekšēju pieteikšanos 26 980 621. Ieeja ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.

Viens no Somijā un Igaunijā lielākajiem mēbeļu mazumtirdzniecības tīkliem “Indoor Group”, kas pārstāv “Asko” un “Sotka” zīmolus, pēc vairāk nekā 10 gadiem atjauno savu darbību Latvijā, un šī gada laikā atvērs savus mēbeļu veikalus internetā.

“Līdz 2010. gadam Latvijā mums bija vairāki veikali, turklāt pēc saņemtajām atsauksmēm un veiktās analīzes datiem Latvijā joprojām ir pieprasījums pēc “Asko” un “Sotka” produkcijas. Atverot interneta veikalus, mēs izpētīsim arī citas pārdošanas iespējas, īpaši Rīgas reģionā,” stāsta “Indoor Group” valdes priekšsēdētājs Karijs Forstens, kas atbild par komercdarbību Baltijas valstīs.

“Igaunijā savus pirmos internetveikalus mēs atvērām 2011. gadā. Atbilstoši to darbības rezultātiem veicām vairākas izmaiņas, un šī gada laikā atvērsim augstākā līmeņa internetveikalus arī Latvijā. Pārdošana internetā aug straujāk nekā tradicionālajos tīklos, un mēs gribam arī turpmāk būt šīs izaugsmes priekšgalā,” atzīst par “Indoor Group” tiešsaistes pārdošanu atbildīgā Kaja Temmo.

Somijā dibinātā kompānija “Asko” pērn nosvinēja savas darbības gadsimtu. Savukārt uzņēmumam “Sotka” šogad aprit 60 gadi. Igaunijā AS “Indoor Group” darbojas jau 23 gadus. Kompānijām “Asko” un “Sotka” Igaunijā ir desmit veikali, turklāt katram no tīkliem ir savs internetveikals.

Visvairāk pircēji iegādājušies smaržas, kā arī mobilos tālruņus, liecina interneta veikala “220.lv” apkopotie dati.

Analizējot pircēju paradumus, secināts, ka kāpis arī pirkuma groza apjoms, un starp pirktākajām precēm ierindojas arī Ziemassvētku eglītes, gaismas rotājumi, “Lego” konstruktori, video spēļu konsoles, viedpulksteņi. Aizvien biežāk pircēji iegādājas arī mazo elektrosadzīves tehniku, piemēram, kafijas automātus. Tāpat liela interese bijusi par dažādām mēbelēm, piemēram, sofām.

“Tradicionāli novembra beigās norit gatavošanās Ziemassvētkiem, tāpēc Melnā piektdiena ir īpaši iecienīta tieši dāvanu iegādei. Intensīva pircēju plūsma tika novērota jau ceturtdienas vakarā. Mūsu apkopotie rezultāti liecina, ka pārdoto preču apjomi ir auguši divas reizes, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn. Pircēju vidū aizvien biežāk ir jauni klienti, kas nozīmē, ka e-tirdzniecība kļūst gan populārāka, gan arī iemanto jaunu pircēju uzticību. Tāpat pieaug arī veikto pirkumu skaits no viedtālruņiem,” informē “220.lv” izpilddirektors Raimonds Žilēns (Raimondas Žilēnas).

“220.lv” pārstāvis norāda, ka šāds pārdoto preču apjoms sasniegts, pateicoties tirdzniecības vietnes plašajam sortimentam un zemajām cenām. Noslēdzoties Melnās piektdienas iepirkšanās drudzim, interneta veikals ir uzrādījis vēl nebijušu rekordu, izpārdošanas nedēļā sasniedzot vienu miljonu apmeklētāju un pārdošanas apjomus kāpinot divas reizes.

Šogad Melnās piektdienas iepirkšanās festivālu “Pigu” grupa atklāja 11. novembrī un turpināja līdz pat 23. novembra naktij. Uzņēmums tajā apvienoja divas iepirkšanās tradīcijas – Melno Piektdienu un Vientuļnieku dienu (“Single’s Day”).

“Pigu Grupa”, kurai pieder tiešsaistes veikals “220.lv” Latvijā, “Pigu.lt” Lietuvā un “Kaup24.ee” Igaunijā, ir lielākais e-komercijas tirgus dalībnieks Baltijas valstīs. Kopš 2015. gada “Pigu” grupu pārvalda viena no lielākajām privātkapitāla investīciju sabiedrībām Centrāleiropā un Austrumeiropā “MCI”. Šī ir pirmā un vienīgā Lietuvas kompānija, kas trīs gadus pēc kārtas ierindojas starp pieciem visstraujāk augošajiem Centrāleiropas tehnoloģiju uzņēmumiem.

Latvijā 20% aptaujāto atpūtnieku mainītu galamērķi, ja tajā nebūtu pieejams internets, liecina mobilā sakaru operatora “Bite Latvija” aptauja par iedzīvotāju interneta lietošanas tendencēm.

Aptaujā secināts, ka ceļojuma galamērķi, konstatējot, ka tajā nav interneta, mainītu gan 20% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, gan arī 20% senioru vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Pēc aptaujas datiem, dodoties atpūtā uz attālākiem Latvijas nostūriem, interneta pieejamībai ir būtiska nozīme gan praktiskiem, gan izklaides mērķiem.

Aptaujā secināts, ka līdzās “sērfošanai” ziņu portālos un maršruta plānošanai tālākajiem brīvdienu piedzīvojumiem, kā trešo biežāko interneta izmantošanas veidu, atpūšoties nomaļākās vietās, aptaujātie norādījuši mūzikas straumēšanu ballītē vai piknikā, kā arī foto un video ievietošanu sociālo tīklu kontos, tā daloties ar brīvdienu piedzīvojumiem. Starp biežāk minētajiem interneta izmantošanas mērķiem ir arī iecienītāko seriālu jaunāko sēriju skatīšanās, kā arī internets tiek izmantots, lai noskaidrotu, vai mežā atrastās sēnes un ogas ir ēdamas.

Vienlaikus dati atklāj, ka interneta izmantošanas atšķirības novērojamas dažādos vecumposmos, proti, puse respondentu vecumā no 19 līdz 29 gadiem, atzinuši, ka, esot brīvdienu galamērķī, internetu visbiežāk izmanto, lai ievietotu sociālajos tīklos foto un video no spilgtākajiem atpūtas brīžiem, kā arī lai atrastu ceļu uz nākamo apskates objektu. Turpretim aptaujas dalībnieki vecumā no 30 gadiem internetu atpūtas galamērķos vairāk izmanto, lai uzzinātu jaunumus ziņu portālos.

Aptaujā noskaidrots, ka Latgalē dzīvojošie iedzīvotāji būtiski biežāk nekā Zemgales, Vidzemes vai Kurzemes iedzīvotāji mainītu savus atpūtas plānus, uzzinot, ka izvēlētajā brīvdienu galamērķī nav interneta. Turklāt Latgales iedzīvotāji biežāk izmanto internetu “sērfošanai” ziņu portālos, kā arī lai skatītos iecienītākos seriālus un saplānotu turpmāko atpūtas brauciena maršrutu, kamēr Zemgalē dzīvojošie biežāk to izmanto mūzikas straumēšanai. Tāpat Zemgalē dzīvojošie retāk nekā citu reģionu iedzīvotāji izmanto internetu, lai dalītos ar brīvdienu piedzīvojumiem sociālajos tīklos.

Interneta aptauju veica “Bite Latvija” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptauja norisinājās 2019. gada maijā, un tajā piedalījās 1008 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Šogad Vasaras saulgriežos kopējais interneta patēriņš mobilajās ierīcēs sasniedzis 418 TB, turklāt, salīdzinot ar Līgo, Jāņu dienā tas bija par aptuveni 13% lielāks, liecina mobilo sakaru operatora “Bite” dati. Kopumā svētkos internets mobilajās ierīcēs visvairāk izmantots video skatīšanai, kā arī, salīdzinot ar citām pagājušās nedēļas dienām, īpaši palielinājusies saziņas mobilo aplikāciju, piemēram, “WhatsApp”, “Facebook Messenger” un “Viber”, izmantošana, sevišķi Līgo vakarā.

Lai gan Latvijas iedzīvotāji Līgo un Jāņus tradicionāli svin tuvāk pie dabas, piemēram, dodas uz lauku mājām, pie ezera vai jūras u.tml., mūsdienās tehnoloģijas ir kļuvušas par daļu no šiem svētkiem. Tās palīdz veidot īpašu svētku atmosfēru neatkarīgi no tā, kur tie tiek svinēti.

Vasaras saulgriežos mobilās ierīces tiek izmantotas dažādiem mērķiem, piemēram, lai nodrošinātu muzikālo pavadījumu dejām līdz pat rīta gaismai, noskatītos šiem svētkiem raksturīgākās latviešu filmas un uzzinātu, kur notiek lustīgākie līgošanas pasākumi vai kā pagatavot Jāņu sieru u.tml.

Kopsummā “Bites” tīklā šogad 23. un 24. jūnijā interneta patēriņš mobilajās ierīcēs sasniedzis 418 TB, kas ir par 14 TB vairāk nekā šo svētku laikā pērn. Ar šo interneta apjomu iespējams, piemēram, divarpus mēnešus straumēt mūziku, 10 gadus nepārtraukti skatīties filmas un augšupielādēt sociālajos tīklos 31 miljonu fotogrāfiju.

Visvairāk internets mobilajās ierīcēs izmantots, lai skatītos video saturu, “sērfotu” internetā un straumētu mūziku. Salīdzinot ar vidējo rādītāju citās pagājušās nedēļas dienās, Līgo un Jāņos par trešdaļu pieaudzis datu patēriņš dažādu saziņas mobilo aplikāciju lietošanai, piemēram, “Viber”, “WhatsApp”, “Facebook Messenger” u.c. Turklāt lielākā aktivitāte šo mobilo aplikāciju izmantošanā novērota tieši Līgo vakarā, laikā no pulksten 18 līdz 21.

Kā ierasts, šajos svētkos visvairāk internetu mobilajās ierīcēs izmantojuši iedzīvotāji Rīgā, kur kopējais datu patēriņš “Bites” tīklā sasniedzis 181 TB. Turpretim starp Latvijas reģionu pilsētām šogad visvairāk izcēlusies Jelgava – tur datu patēriņš sasniedzis 19,6 TB, savukārt Liepājā – 18,7 TB; kamēr Daugavpilī un Ogrē – 16 TB. Citviet reģionos ievērojams interneta patēriņš mobilajās ierīcēs novērots Jūrmalā, Talsos un Bauskā – 15 TB apmērā. Ar šādu datu apjomu iespējams noskatīties aptuveni 3700 filmas.

Piektās paaudzes tīklu jeb 5G LMT un “Tele 2” klienti varētu sākt pamazām izmantot jau nākamgad, bet “Bite” vēl neprognozē, kad tā iedzīvotājiem varētu piedāvāt šo šobrīd tehnoloģiju vidē vienu no apspriestākajiem tuvākās nākotnes pakalpojumiem.

Jau iepriekš eksperti skaidrojuši, ka paredzamais 5G tehnoloģijas ātrums, kas būs mērāms gigabitos sekundē, salīdzinot ar 4G tehnoloģijai raksturīgo ātrumu (megabiti sekundē), ļaus ātrāk pārsūtīt lielu datu apjomu. Piemēram, fullHD kvalitātes filmu varēs lejupielādēt dažās sekundēs nevis minūtēs. Bet zemais latentums jeb signāla aizture – aptuveni viena milisekunde pašreizējo 30 līdz 40 milisekunžu vietā, kas nodrošinās vēl ātrāku ierīču un mobilā tīkla “saziņu” jeb savienošanos. Piemēram, tiešsaistes spēles varēs baudīt reāllaikā un vienlīdz augstā kvalitātē kā ar optisko vadu savienojumu.

Līdzīgi kā daudzi pasaules operatori, “Tele2” šobrīd strādā pie 5G plānošanas.

“5G ieviešana nosacīti iedalīsies divos posmos – pirmajā šī tehnoloģija tiek ieviesta radio tīklā, otrajā – tiek veidots 5G pamattīkls. Abi šie posmi zināmā mērā pārklāsies. Daļa mūsu bāzes staciju jau ir aprīkotas ar “Nokia 5G-Ready AirScale” aparatūru un šobrīd testējam programmatūras versijas, kas ļauj sasniegt ātrumu līdz 1 gigabitam sekundē (Gbps). Tas nozīmē, ka šīs bāzes stacijas faktiski ir gatavas 5G programmatūras uzstādīšanai,” portālam “Delfi” skaidroja “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Atbildot uz jautājumu, kad praktiski “Tele2 ” tīkla lietotāji, varēs izmantot 5G pakalpojumus, viņš sacīja: “Pirmie mūsu 5G pakalpojumi varētu sākt darboties 2019. gada vasarā. Līdzīgi kā citviet pasaulē, 5G pirmie soļi, visticamāk, būs mājas vai biroja bezvadu internets ar labākām lejuplādes ātruma un pakešu aiztures īpašībām (labāks latentums). Taču tas būs tikai pats 5G stāsta sākums.”

Lai tiktu panākta pilna 5G funkcionalitāte, uzņēmumam jāpabeidz būvēt 5G pamattīklu, kā arī gatavām jābūt citām iesaistītajām pusēm: klientiem paredzēto iekārtu un programmatūru ražotājiem, bet uzņēmumiem – to klientiem, kā arī zināmā mērā valstij.

“Paredzu, ka pilna 5G bilde būs redzama ap 2021. gadu, taču ar ierobežotu ģeogrāfisko pārklājumu. Lai panāktu 5G pārklājumu visā teritorijā, operatoriem, tai skaitā Tele2, jāsagaida 700Mhz frekvenču izsole. Vēlos uzsvērt, ka 5G nav stāsts tikai un vienīgi par interneta ātrumu, kā daudzi to šobrīd mēdz trivializēt. Tas ir stāsts par to, ka 5G pasaulē lietotājam būs iespējas definēt pakalpojumus ar individuāliem parametriem, piemēram, būs klienti, kuriem ir svarīgs pēc iespējas mazāks pakešu aiztures laiks, tāpat kā būs klienti, kuriem būtisks ir minimālais garantētais lejuplādes ātrums u.c. Paredzam, ka pirmie par 5G iespējam interesēsies uzņēmumi savu iekšējo procesu automatizēšanai un efektivizēšanai, kā arī dažādu viedo ierīču ražotāji, kas piedāvās jaunākās paaudzes tehnoloģijas mājsaimniecībā,” viņš skaidroja.

Viņš arī piebilst, ka, kritiski raugoties, 5G tehnoloģija mūsu sadzīvi varētu sākt mainīt ne ātrāk kā pēc gadiem diviem vai trijiem, kad tā kļūs plašāk pieejama valsts teritorijā. “5G patiesais potenciāls atklāsies vēlāk, sniedzot iespēju gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām optimizēt, automatizēt darbību, padarīt dzīvi ērtāku un izvairīties no liekas rutīnas. Tas viss šobrīd ir vismaz 4-5 gadu attālumam,” sacīja uzņēmuma pārstāvis.

“Ar likumiem šajā ziņā viss ir kārtībā un nekādas būtiskas izmaiņas šobrīd nav nepieciešams veikt. Svarīgs jautājums ir 700 Mhz frekvences pieejamība, kas nepieciešama, lai 5G tīkls spētu aptvert pārklājumu visā Latvijā. Šīs frekvences izsole gaidāma 2021. gadā, jo valsts struktūrām to lietojums jāsaskaņo ar Austrumu kaimiņvalstīm, kurām savukārt tā ir pakāpeniski jāatbrīvo. Šīs gan nav likumu izmaiņas. 5G ieviešanas gaitu var ietekmēt būvniecības birokrātija, kas jau sen ir norādīta arī “Doing Business” pasaules valstu reitingā kā viena no jomām, kur Latvijai ļoti nepieciešami uzlabojumi. Ja būvniecības birokrātija mazinātos, tas sekmētu ātrāku 5G ieviešanu Latvijā, jo 5G vajadzībām būs nepieciešams izvietot vairāk bāzes staciju,” paskaidroja Vancovičs.

LMT sadarbojas ar ‘Mikrotīklu’

Savukārt Latvijas Mobilā Telefona (LMT) prezidents Juris Binde portālam “Delfi” atgādina, ka LMT Latvijā jau šogad demonstrēja pirmo 5G testa tīklu Baltijas jūras reģiona 5G “Techritory” foruma laikā septembrī, sasniedzot datu pārraides ātrumu 1,4 Gbps.

“Pirmo darbam 5G gatavo bāzes staciju LMT uzstādīja šā gada martā un šobrīd LMT tīklā darbojas jau vairāk nekā 130 šādas bāzes stacijas. Savukārt, klientiem pirmos 5G prototīklus LMT plāno piedāvāt nākamajā gadā, kad Latvijā būs pieejamas lietošanā 5G nepieciešamās frekvences, kā arī lietotājiem – pirmās 5G ierīces, lai tīklu klienti varētu izmantot,” sacīja Binde.

LMT sadarbojas arī ar pasaulē pazīstamo Latvijas bezvadu iekārtu un rūteru ražotāju “Mikrotīkls”, lai nodrošinātu testa vidi 5G tehnoloģijām pielāgotu iekārtu izstrādei.

“Šoreiz gatavošanās nākamās paaudzes tīkla ieviešanai LMT sācis ļoti agri. Tas darīts, lai Latvija būtu viena no pirmajām pasaulē ar 5G, bet vēl būtiskāk – lai valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi varētu sākt modelēt, kā 5G izmantot. Šis nebūs vienkārši vēl ātrāks mobilo sakaru tīkls. 5G tiek standartizēts un veidots kā ātrs, stabils pieslēgums ar ļoti zemu aizturi, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcas, gan bezpilota auto satiksmē, gan pacients attālināto tehnoloģiju veselības aprūpē. Jaunās iespējas prasa laiku, lai izprastu un pārorietētos, jo līdzīgi kā kādreiz elektrība un savulaik IT sistēmas ražošanai tuvākajos gados 5G transformēs praktiski jebkuru nozari. Latvijai ir jākļūst par viedvalsti, ja gribam konkurēt globālajā tirgū un uzlabot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,” sacīja Binde.

“Bite” pagaidām piesardzīga

“Paredzams, ka pirmās 5G bāzes stacijas gan “Bites”, gan citu mobilo sakaru operatoru tīklos parādīsies jau nākamgad. Ņemot vērā, ka 5G ir pavisam jauna tehnoloģija, sākotnēji plānojam nopietnus tās testus. Tādējādi par to, kad 5G tīkls kļūs pieejams BITES klientiem, šobrīd spriest ir pāragri,” sacīja uzņēmuma preses pārstāve Karīna Javtušenko.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem pozitīvu mobilo sakaru lietošanas pieredzi, tādēļ jaunus produktus un pakalpojumus piedāvājumā ieviešam vien tad, kad esam pārliecināti, ka tie atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem, kā arī mūsu klientu vēlmēm un vajadzībām,” viņa rezumēja.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, mobilā interneta patēriņš Latvijas iedzīvotāju vidū ir palielinājies par 75%, liecina mobilo sakaru operatora “Bite” dati. Līdzīgi kā pērn, arī šogad vislielākais interneta patēriņa pieaugums novērots nedēļas nogalēs. Šīs izmaiņas veicinājusi mobilo sakaru izmantošanas iedzīvotāju paradumu maiņa.

Mobilā interneta patēriņš pieaug ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Piemēram, kompānijas “Statista” dati liecina, ka priekšroku interneta izmantošanai mobilajās ierīcēs dod katrs trešais Eiropas iedzīvotājs, bet kopumā internetu mobilajās ierīcēs izmanto 48,2% pasaules iedzīvotāju.

Mobilā interneta patēriņš “Bites” tīklā pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, ir teju dubultojies, sasniedzot vidēji 8 GB uz vienu lietotāju mēnesī. Visstraujāk tas ir palielinājies nedēļas nogalēs – par 87%, kamēr darba dienās pieaugums bija 79%.

Jāpiebilst, ka arī šogad mobilā interneta patēriņš nedēļas nogalēs palielinās straujāk nekā darba dienās – šā gada pirmajos četros mēnešos vidējais patēriņš dienā nedēļas nogalēs ir bijis par gandrīz 10% lielāks nekā vidēji darba dienā. To galvenokārt ietekmējusi mobilo sakaru lietošanas paradumu maiņa, arvien vairāk brīvdienās izmantojot mobilo internetu atpūtai un izklaidei.

“Viens no galvenajiem mobilā interneta patēriņu veicinošajiem faktoriem ir aizvien pieaugošais video satura patēriņš mobilajās ierīcēs, kas veido jau vairāk nekā pusi kopējās datu plūsmas “Bites” tīklā. Fakts, ka visaktīvāk mobilais internets tiek izmantots sestdienās un svētdienās, skaidrojams galvenokārt ar lietotāju brīvdienu paradumiem. Piemēram, cilvēki to aizvien biežāk izmanto, lai skatītos brīvdienu vakaros kopā ar ģimeni filmas, rādītu multfilmas bērniem garāku braucienu laikā, straumētu ar draugiem mūziku ballītēs, dalītos sociālajos tīklos ar spilgtākajiem brīvdienu piedzīvojumiem u.tml.,” stāsta “Bites” mārketinga direktore Diāna Šmite.

Viņa piebilst, ka īpaši liels mobilā interneta patēriņš tradicionāli vērojams dažādu nacionāli nozīmīgu notikumu laikā. Piemēram, šogad vislielākā datu plūsma “Bites” tīklā reģistrēta Lieldienās, turklāt tā bija par 70% lielāka nekā šo svētku laikā pērn.

Savukārt pagājušā gada 18. novembrī jeb valsts svētkos kopējais interneta patēriņš “Bites” tīklā bija par 88% lielāks nekā 2017. gadā. Gan izmantojot mobilo internetu ikdienas vajadzībām, gan daloties ar svētku salūta foto un video sociālajos tīklos, vērojot svētku programmu tiešsaistes mobilajos telefonos u.tml., operatora klienti šajā dienā izlietoja teju 200 TB datu. Ar šādu interneta apjomu iespējams skatīties HD kvalitātes video saturu vairāk nekā četrus gadus, augšupielādēt teju 57 miljonus fotogrāfiju vai klausīties mūziku vairāk nekā trīs miljonu stundu garumā.

Salīdzināšanai var minēt, ka Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā “Bites” tīklā pērn ik dienu patērēti vidēji 146 TB interneta, turklāt vislielākā datu plūsma reģistrēta 2. un 6. jūlijā, pie kam tā koncentrējās Daugavas stadiona apkārtnē Rīgā. Šajā laikā mobilais internets visaktīvāk izmantots video un audio satura straumēšanai dažādās sociālo tīklu platformās, komunikācijai savstarpējās saziņas vietnēs, piemēram, “WhatsApp” un “Facebook Messenger”, “sērfojot” un spēlējot mobilās spēles.

“Palielinoties mobilā interneta pieejamībai, pakāpeniski mainās iedzīvotāju paradumi – tas, kā viens otru apsveicam svētkos, kā dalāmies iespaidos, emocijās un pat to, kā “fanojam”. Piemēram, pērn laikā, kad norisinājās Pasaules čempionāts hokejā, vidējais interneta patēriņš dienā uz vienu lietotāju pieauga par 10%. Arī šobrīd Latvijas valstsvienību spēļu laikā interneta patēriņš “Bites” tīklā ievērojami palielinās. No līdzšinējām spēlēm īpaši skatīta bija Latvijas un Šveices valstsvienību cīņa,” skaidro “Bites” pārstāve.

Uzņēmuma ekspertu aplēses liecina, ka arī šogad kopējais mobilā interneta patēriņš palielināsies, turklāt to, līdzīgi kā iepriekšējos gados veicinās galvenokārt video satura straumēšanas pieaugums mobilajās ierīcēs. Minēto apliecina arī pērn veiktās aptaujas dati – 75% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi video saturu mobilajās ierīcēs, piemēram, viedtālrunī un planšetdatorā, patērē vairāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat mobilā interneta patēriņu veicinās dažādi šogad plānotie masu pasākumi. Līdzšinējā pieredze liecina, ka mobilā tas tradicionāli pieaug pilsētu svētku laikā, dažādu festivālu – “Positivus”, “Summer Sound”, “Laba Daba” u.c. – laikā. Tāpat būtisks datu plūsmas pieaugums mobilo sakaru operatoru tīklos gaidāms “Prāta vētras”, “Rammstein”, Eda Šīrana, Stinga u.c. koncertu laikā.

“Tomēr īpaši straujš mobilā interneta patēriņa pieaugums paredzams tuvāko pāris gadu laikā un to veicinās 5G tehnoloģijas attīstība. Lai arī sākotnēji tās priekšrocības vairāk izjutīs uzņēmēji, kuriem būs iespēja attīstīt jaunus, progresīvus mobilajās tehnoloģijās bāzētus produktus un pakalpojumus, arī privātpersonas gaida patīkamas pārmaiņas. Pateicoties lielākam ātrumam, kā arī mazākai signāla aizturei, lietotāji tik iecienītos video failus varēs izbaudīt pavisam citā kvalitātē,” tā Šmite.

Janvāra vidū sāksies darbu pieteikšana nacionālas nozīmes konkursam – “Latvijas Dizaina gada balvai 2019” (LDGB 2019). Šī gada balvas vēstījums ir “Dizains ir darbība”, izceļot dizainu kā mērķtiecīgu radīšanas, risināšanas un uzlabošanas procesu, portālu “Delfi” informē balvas rīkotāju pārstāvji.

Šogad būtiskas izmaiņas ieviestas LDGB 2019 vērtēšanas procesā un pirmo gadu 20 konkursa finālistiem būs iespēja prezentēt savu iesniegto darbu gan žūrijas, gan publikas priekšā.

2018. gada 1. novembrī, līdz ar valsts svētku mēneša atklāšanu, norisinājās preses konference, kurā tika informēts par šī gada vēstījumu, izmaiņām konkursa darbu pieteikšanas un vērtēšanas procesu, kā arī atklāti šī gada žūrijas eksperti.

“Latvijas Dizaina gada balva divu gadu laikā laikā ir ieņēmusi stabilu vietu Latvijas kultūras notikumu kartē, vienlaikus paverot konkursa uzvarētājiem arī durvis uz pasaules dizaina notikumiem. Tāpat Latvijas Dizaina gada balva ir arī būtiski veicinājusi sabiedrības izpratni par dizainu un tā nozīmīgumu. Aicinu Latvijas talantīgos dizainerus piedalīties nākamajā konkursā, jo balva ir profesionāls tramplīns ne tikai Latvijas mērogā, bet kalpo arī kā atspēriena punkts ceļā uz starptautiskiem panākumiem. Arī nākamgad Kultūras ministrijas galvenā balva būs 2000 EUR dalībai kādā starptautiskā dizaina notikumā,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Pieteikšanās LDGB 2019 tiks uzsākta 14. janvārī un ilgs mēnesi, līdz 14. februārim. Konkursa dalībniekiem darbi būs jāiesniedz elektroniski, aizpildot pieteikumu mājaslapā www.dizainabalva.lv.

Būtiskas izmaiņas šī gada konkursa darbu izvērtēšanas kārtībā ir uzvarētāja noskaidrošanas process – visiem 20 finālistiem būs iespēja pašiem iepazīstināt žūriju un citus klātesošos ar iesniegto darbu un atbildēt uz žūrijas jautājumiem, sniedzot trīs minūšu garu prezentāciju. Sniegtās finālistu prezentācijas izvērtēs kompetenta dizaina ekspertu žūrija un 4. aprīlī apbalvošanas ceremonijā paziņos LDGB 2019 uzvarētāju.

“Latvijas Dizaina gada balvas 2019” starptautiskajā žūrijā strādās seši dizaina nozares eksperti: Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija), dizainere un zīmola “Talanted” līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija), starpdisciplināras dizaina studijas “Dotdash” direktore ar vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbona, Austrālija), LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma “Infogram” vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija), dizaina biroja “Fjord” un “Accenture Interactive” Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija) un Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija). 2. aprīlī ikvienam interesantam būs iespējams žūrijas pārstāvjus satikt klātienē, īpašā konferencē, kur tie uzstāsies ar publiskām prezentācijām un piedalīsies diskusijā.

LDGB 2019 pasniegšana notiks nākamā gada 4. aprīlī.

Atgādinām, ka pagājušajā gadā LDGB pirmo vietu ieguva “RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti”, autors: “Associates, Partners et Sons”, otro – elektroiekārtas “Mass Portal industriālā dizaina valoda” un “Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1”, autors: SIA “Mass Portal”, savukārt trešajā vietā ierindojās mājaslapa www.liepaja.lv – Liepājas pašvaldības mājaslapa, autors: SIA “Wrong Digital”. Savukārt balvas lielā partnera – IT uzņēmuma “Accenture Latvia” speciālo balvu “Digitālais bizness” ieguva mājaslapa “CSDD.lv mājas lapa”, autors: “Wrong Digital”.