Diena: 2019. g. 3. maijs

Janvāra vidū sāksies darbu pieteikšana nacionālas nozīmes konkursam – “Latvijas Dizaina gada balvai 2019” (LDGB 2019). Šī gada balvas vēstījums ir “Dizains ir darbība”, izceļot dizainu kā mērķtiecīgu radīšanas, risināšanas un uzlabošanas procesu, portālu “Delfi” informē balvas rīkotāju pārstāvji.

Šogad būtiskas izmaiņas ieviestas LDGB 2019 vērtēšanas procesā un pirmo gadu 20 konkursa finālistiem būs iespēja prezentēt savu iesniegto darbu gan žūrijas, gan publikas priekšā.

2018. gada 1. novembrī, līdz ar valsts svētku mēneša atklāšanu, norisinājās preses konference, kurā tika informēts par šī gada vēstījumu, izmaiņām konkursa darbu pieteikšanas un vērtēšanas procesu, kā arī atklāti šī gada žūrijas eksperti.

“Latvijas Dizaina gada balva divu gadu laikā laikā ir ieņēmusi stabilu vietu Latvijas kultūras notikumu kartē, vienlaikus paverot konkursa uzvarētājiem arī durvis uz pasaules dizaina notikumiem. Tāpat Latvijas Dizaina gada balva ir arī būtiski veicinājusi sabiedrības izpratni par dizainu un tā nozīmīgumu. Aicinu Latvijas talantīgos dizainerus piedalīties nākamajā konkursā, jo balva ir profesionāls tramplīns ne tikai Latvijas mērogā, bet kalpo arī kā atspēriena punkts ceļā uz starptautiskiem panākumiem. Arī nākamgad Kultūras ministrijas galvenā balva būs 2000 EUR dalībai kādā starptautiskā dizaina notikumā,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Pieteikšanās LDGB 2019 tiks uzsākta 14. janvārī un ilgs mēnesi, līdz 14. februārim. Konkursa dalībniekiem darbi būs jāiesniedz elektroniski, aizpildot pieteikumu mājaslapā www.dizainabalva.lv.

Būtiskas izmaiņas šī gada konkursa darbu izvērtēšanas kārtībā ir uzvarētāja noskaidrošanas process – visiem 20 finālistiem būs iespēja pašiem iepazīstināt žūriju un citus klātesošos ar iesniegto darbu un atbildēt uz žūrijas jautājumiem, sniedzot trīs minūšu garu prezentāciju. Sniegtās finālistu prezentācijas izvērtēs kompetenta dizaina ekspertu žūrija un 4. aprīlī apbalvošanas ceremonijā paziņos LDGB 2019 uzvarētāju.

“Latvijas Dizaina gada balvas 2019” starptautiskajā žūrijā strādās seši dizaina nozares eksperti: Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija), dizainere un zīmola “Talanted” līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija), starpdisciplināras dizaina studijas “Dotdash” direktore ar vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbona, Austrālija), LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma “Infogram” vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija), dizaina biroja “Fjord” un “Accenture Interactive” Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija) un Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija). 2. aprīlī ikvienam interesantam būs iespējams žūrijas pārstāvjus satikt klātienē, īpašā konferencē, kur tie uzstāsies ar publiskām prezentācijām un piedalīsies diskusijā.

LDGB 2019 pasniegšana notiks nākamā gada 4. aprīlī.

Atgādinām, ka pagājušajā gadā LDGB pirmo vietu ieguva “RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti”, autors: “Associates, Partners et Sons”, otro – elektroiekārtas “Mass Portal industriālā dizaina valoda” un “Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1”, autors: SIA “Mass Portal”, savukārt trešajā vietā ierindojās mājaslapa www.liepaja.lv – Liepājas pašvaldības mājaslapa, autors: SIA “Wrong Digital”. Savukārt balvas lielā partnera – IT uzņēmuma “Accenture Latvia” speciālo balvu “Digitālais bizness” ieguva mājaslapa “CSDD.lv mājas lapa”, autors: “Wrong Digital”.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas studenti jau vienpadsmito reizi piedalās Stokholmas mēbeļu gadatirgū – lielākajā Ziemeļvalstu mēbeļu un gaismas ķermeņu mesē, kas norisinās no 5. līdz 9. februārim, portālu “Delfi” informē LMA pārstāve Laura Ozola.

LMA studentu darbus varēs apskatīt meses dizaina skolu sadaļas “Greenhouse 2019” stendā nr. C18:20 (adrese: Mässvägen 1, SE-125 30).

Ar Stokholmas mēbeļu meses stenda konceptu un izstrādātajiem dizaina produktiem LMA studenti pievērš mēbeļu ražotāju uzmanību faktam, ka sabiedrība noveco. Senioriem ir vajadzīgi īpaši pielāgoti produkti, kuri uzlabotu ikdienas dzīves kvalitāti un novērstu gan fizisku, gan emocionālu diskomfortu. Dizaineri kopā ar ražotājiem var palīdzēt senioriem atgūt gadu gaitā zaudēto spēku un iedot viņiem “superspēku”.

LMA stenda autori ir Funkcionālā dizaina apakšnozares studenti Līva Elza Harkeviča, Ralfs Čiekurs, Rūta Kristena Bukava, Beatrise Lasmane, Juta Rukuta, Līva Graubiņa, Laura Skulme, Tatjana Rižkova Dizaina nodaļas pasniedzēju Ilzes Kundziņas un Mareka Birznieka vadībā.

Stendā būs aplūkojami trīs dažādi prodokti – “Sit-fit” aktīvs krēsls ofisa videi, “Keasy” – koša atslēgu uzmava un aplikācija, kā arī “fitBAG” – fitnesa aksesuārs, ko izmantot ofisā.

Krēslu “Sit-fit” veidojuši Ralfs Čiekurs un Beatrise Lasmane.

“Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kad lielākā daļa darbu tiek veikti sēdus. Pirmajā acu mirklī var šķist, ka ilgstoša sēdēšana neizraisa negatīvas sekas, bet tā nav. Sēdošs darbs var negatīvi ietekmēt gan jaunāku, gan vecāku cilvēku veselību. Fiziskas slodzes trūkums, mazkustība, muguras muskuļu atrofēšanās ir bieži sastopamas diagnozes gados vecākiem sēdoša darba veicējiem. Daudzas stundas jostas vietas muskuļi vispār netiek nodarbināti, līdz ar to mugura nespēj pati sevi noturēt. “Sit-fit” ir aktīvs krēsls ofisa videi, kas nodrošina regulāru muguras lejas daļas treniņu dziļo muskuļu nostiprināšanai. Krēsla vienkāršā forma acīm slēpj sēdes daļā integrēto mehānismu, kas nodrošina muguras muskulatūras treniņu visas dienas garumā,” produktu apraksta tā veidotāji.

“Keasy” veidojušas topošās dizaineres Rūta Kristena Buklava, Līva Graubiņa.

“Ar laiku cilvēka maņas pasliktinās vai mēdz izspēlēt kādu negaidītu joku. “Kur ir manas atslēgas? Nevaru tās atrast! Tā, kura no visām ir īstā?” – šķiet katram no mums nācies sastapties ar šim frāzēm. Nu šiem jautājumiem rasts risinājums – “Keasy” (Easy key) “Keasy” ir atslēgu uzmava košā krāsā, lai būtu ātri pamanāma jebkurā vidē, kā arī plaukstas satvērienam un slēgšanai ērtā lielumā. Ja gadās atslēgas pazaudēt, tās iespējams atrast ar īpašu aplikāciju,” raksta autores.

Savukārt fitnesa aksesuāru “fitBAG” radījušas Līva Harkeviča un Juta Rukuta.

“”FitBAG” soma risina problēmas, ar kurām saskaras strādājoši seniori, pavadot ilgas stundas ofisa krēslā. Šī soma sniedz iespēju darba dienu pavadīt atraktīvi un veselīgi. “FitBag” soma ir ērti lietojama ikvienam, piestiprinot to zem krēsla. Tajā ieslēptās dažādas pretestības līmeņu fitnesa gumijas ar kuru palīdzību var efektīvi trenēt dažādas muskuļu grupas. Lietojot “fitBAG”, jebkurš krēsls var kļūt par personalizētu trenažieri, kuru var izmantot jebkur un jebkurā laikā,” tā produktu apraksta tā autores.

Stenda izveidošanā starptautiska projekta “BaltSe@nioR ietvaros sadarbojušās trīs augstskolas – Latvijas Mākslas akadēmija, Poznaņas Dabaszinātņu universitāte un Tallinas Tehnoloģiju universitāte. Izstādes koncepts tapa starptautiskās studentu radošās darbnīcas laikā Rīgā pagājušā gada novembrī.

Otrdien, 17. jūlijā, pulksten 14.00, laukumā pie t/c “Origo” tiks atklāta Latvijas simtgadei veltīta lielformāta brīvdabas izstāde “Latvijas Dizaina gada balva 2018”, kurā būs apskatāmi 20 dažādi pašmāju dizaina risinājumi, kas guvuši Latvijas un starptautisku žūrijas pārstāvju atzinību šī gada “Latvijas Dizaina gada balva” konkursā.

“Latvijas Dizaina gada balva” ir lielākais gada notikums Latvijas dizainā un šī balva ir augstākais apbalvojums Latvijas dizaina nozarē. Tas ir ikgadējs, nacionāls dizaina nozares konkurss ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilākos sniegumus, sekmēt Latvijā radītā dizaina pielietojumu un Latvijas dizaina nozares attīstību un izaugsmi ilgtermiņā. 2018. gadā konkurss norisinājās jau otro reizi un izstādē būs atspoguļoti 20 konkursa fināla darbi.

“Latvijas dizains ir daudzveidīgs un tas risina visdažādākos jautājumus,” saka Ingūna Elere, Latvijas dizaina biroja H2E vadošā dizainere, kas ir arī Latvijas Dizaina gada balvas organizatore un Latvijas Mākslas akadēmijas profesore. “Dizains ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa un ir sastopams ik uz soļa pat tik ikdienišķās situācijās kā iegādājoties vilciena biļeti vai iepērkoties lielveikalā. Tas atspoguļo oriģinalitātes un inovācijas vērtības, kā arī demonstrē prasmīgu meistarību, ko pierāda eksponētie “Latvijas Dizaina gada balvas 2018″ 20 fināla darbi. Aicinām pētīt, diskutēt un lietot Latvijā radītu dizainu! Ikvienam ir tiesības uz labu dizainu,” papildina Ingūna Elere.

Ekspozīcijā būs apskatāmas gan dizaina darbu fotogrāfijas, gan plašāki apraksti un darbu autoru vēstījumi par radīto dizainu. Starp izstādē iekļautajiem 20 konkursa fināla darbiem atrodami gan radītie vides dizaina, gan interneta mājaslapu, grāmatu un citu objektu dizaini – piemēram, Rīgas Starptautiskajam kino festivālam radītie vizuālie risinājumi, koka Sup dēļa “GG SUP Race 12.6” un koka Sup aira “GG SUP EO 1.0” dizaini, palīgierīces rāpošanai “Solis pa solim” dizains, radītā vizuālā identitāte “Dizaina un šampanieša veikals/bārs Modernists” un citi. Katram darbam pievienoti arī šī gada žūrijas komentāri un novērtējums.

“Latvijas Dizaina gada balvas 2018” darbi līdz šim bija apskatāmi gan Rīgā, gan Liepājā – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un koncertzālē “Lielais dzintars”.

Līdz ceturtdienas, 14. februāra, pulksten 12.00 mājaslapā www.dizainabalva.lv iespējams pieteikt darbus Latvijas Dizaina gada balvai 2019 (LDGB). Iesniegtos darbus izvērtēs dizaina profesionāļu komanda sešu ekspertu sastāvā un 4. aprīlī īpašā ceremonijā tiks apbalvoti 20 labākie Latvijas dizaina darbi, portālu “Delfi” informē balvas rīkotāji.

Latvijas Dizaina gada balvas 2019 vēstījums šogad ir “Dizains ir darbība”. Pēdējo divu gadu laikā tapušos dizaina darbus iespējams bez maksas pieteikt mājaslapā, aizpildot pieteikuma formu.

Iesniegtos darbus izvērtēs industrijas profesionāļu komanda sešu ekspertu sastāvā:

Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija);

Viena no atzītākajām pašmāju dizainerēm un zīmola “Talanted” dizainere un līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija);

Starpdisciplināras dizaina studijas “Dotdash” direktore ar vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbena, Austrālija);

LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma “Infogram” vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija);

Dizaina biroja “Fjord” un “Accenture Interactive” Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija);

Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija).

2. aprīlī ikvienam interesantam būs iespējams žūrijas pārstāvjus satikt klātienē, īpašā konferencē, kur tie uzstāsies ar publiskām prezentācijām. Savukārt 3. aprīlī ar saviem iesniegtajiem darbiem trīs minūšu garās prezentācijās iepazīstinās 20 balvai izvirzītie finālisti.

Kā apgalvo balvas iepriekšējo gadu laureāti, viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir iespēja savu darbu demonstrēt pieredzējušiem nozares līderiem un saņemt profesionālu viedokli, tādējādi gūstot apstiprinājumu sava produkta konkurētspējai pasaules līmenī. Latvijas Dizaina gada balva ir veids, kā var apzināt šī brīža situācija Latvijas dizainā un būt daļai no šī procesa.

Pagājušajā gadā LDGB pirmo vietu ieguva RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti, autors: “Associates, Partners et Sons”, otro – elektroiekārtas “Mass Portal” industriālā dizaina valoda un “Mass Portal” plastikāta auklas žāvētājs FD1, autors: SIA Mass Portal, savukārt trešajā vietā ierindojās mājaslapa www.liepaja.lv – Liepājas pašvaldības mājaslapa, autors: SIA “Wrong Digital”. Savukārt lielā partnera – IT uzņēmuma “Accenture Latvia” īpašo balvu Digitālais bizness ieguva mājaslapa CSDD.lv mājas lapa, autors: “Wrong Digital”.

Latvijas Dizaina gada balva ir ikgadējs, nacionālas nozīmes apbalvojums dizainā, kura mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas dizaineru labākos sniegumus un veicināt nozares augstvērtīgu attīstību. Latvijas Dizaina gada balvas iniciators ir Latvijas Kultūras ministrija, organizē dizaina birojs “H2E” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju.

Apbalvojuma “Latvijas Dizaina gada balva 2019” pirmo vietu šogad ieguvusi kampaņa “#esesmuintroverts”, kuras autors ir platforma “Latvijas literatūra”, informēja pasākuma organizatori.

Otrā vieta piešķirta mobilajai lietotnei “Derec”, kuras autors ir “CUBE Systems”, savukārt trešā vieta piešķirta pastāvīgajai ekspozīcijai “Sirdsapziņas ugunskurs”, kuras autori ir Krista un Reinis Dzudzilo.

Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņems finansiālu atbalstu 2000 eiro apmērā Latvijas dizaina starptautiskajam mārketingam.

Balvas galvenā partnera – informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” specbalva “Labākais digitālais dizains 2019” piešķirta mobilajai lietotnei “Asya” pārdomātām sarunām, kuras autors ir “Graftik”, savukārt atzinības piešķirtas informācijas vietnei “Sieviete un Darbs”, kuras autores ir Vineta Kreigere un Rūta Jumīte, bet maģistra darba vadītāja ir Barbara Ābele, mobilajai lietotnei “Derec”, kuras autors ir “CUBE Systems”, un mobilajai lietotnei “Jordānijas Banka”, kuras autors ir “UX Design Agency”.

“Latvijas Dizaina gada balvas 2019” žūrijas priekšsēdētājs, Viktorijas un Alberta muzeja (“Victoria and Albert Museum”) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners norādīja, ka “#esesmuintroverts” kampaņa izmanto konceptuālu dizaina domāšanu, lai apgrieztu nacionālu stereotipu kājām gaisā un uzsvērtu tā pozitīvās iezīmes.

“Kampaņas pamatā ir dizains, kas vērsts uz sociālo iesaisti – tas palīdz veidot kopienas un veicina lasīšanu, piesaistot interesentu uzmanību ar dažādu stratēģisko dizaina rīku palīdzību, tostarp digitālo, grafisko, produkta dizainu, kā arī modi. Kampaņa sasniedz savus mērķus ar humoru un asprātību, kā arī uzkavējas cilvēku atmiņās. Tā parāda nācijas psihi sirsnīgi apburošā veidā ar bagātīgu satura klāstu. Mēs ceram, ka kampaņa turpinās iesākto,” norādīja Tērners.

Savukārt “Accenture” vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs atzīmēja, ka viedām tehnoloģijām ir nepieciešams ne tikai viedāks domāšanas veids, bet arī viedāks dizains.

“Mani īpaši priecē, ka šogad 12,2% darbu bija iesniegti digitālā dizaina jomā. Izskatot iesniegtos darbus, uzņēmums vērtēja digitālo dizainu un tehnoloģiju spēju palīdzēt cilvēkiem kļūt produktīvākiem un zinošākiem. Šogad “Accenture” balvu pasniedz lietotnei “Asya”, kas palīdz uzlabot savstarpējo komunikāciju. Digitālais dizains ir funkcionāls, kas piesaista uzmanību, bet vienlaikus nav uzmācīgs un ietver ērtu un saprotamu lietojamību, kas ir labs piemērs citiem uzņēmumiem,” teica Jegorovs.

“Latvijas Dizaina gada balva” ir ikgadējs, nacionāls dizaina nozares konkurss, kura mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas dizaineru labāko sniegumu un veicināt nozares augstvērtīgu attīstību.

Tiesa pirms noraidīja interneta lapu autora prasību par autora tiesību pārkāpumu, darba nelikumīgu izmantošanu un kompensācijas samaksu, jo interneta lapa Latvijā neesot atzīstama par autortiesību objektu. Latvijā šis ir pirmais gadījums, kad interneta lapu autors iesniedzis prasību tiesā savu tiesību aizsardzībai un šādā lietā nav precedentu. No tiesas sprieduma var secināt, ka Latvijas Republikā bez atļaujas var publicēt, izmantot un izgatavot kopijas interneta lapām bez autora piekrišanas, jo tiesa interneta lapas neatzīst par autortiesību objektu, pat tad, ja uz lapām norādīta likumā noteiktā autortiesību aizsardzības zīme (©), kā tas bija norādīts arī uz minētā autora izveidotajām lapām.

Juridiskā biroja “Bluķis Law Office” pārstāvji autora uzdevumā iesniedza tiesā prasību pēc tam, kad pasūtītājs atteicās izpildīt vienošanos par samaksu par padarīto darbu, neskatoties uz to, ka minētā mājas lapa bija publicēta un tā pilnībā bija apskatāma internetā visiem lietotājiem. Pasūtītāja pārstāvji neieradās nevienā tiesas sēdē visu šo laiku un arī nesniedza jebkādus paskaidrojumus par autora tiesību pārkāpumu.

“Tātad Latvijā, pamatojoties uz šādu tiesu praksi, visi interneta lapu autori uzskatāmi par pilnībā neaizsargātiem, jo viņu veidotais dizains interneta lapai nav uzskatāms par autortiesību objektu, līdz ar to liedzot autoriem iespēju aizsargāt gan savas personiskās, gan mantiskās tiesības,” secina juridiskā biroja pārstāve Linda Mazure.

Arī tiesai tika skaidrots, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu interneta lapas tiek uzskatītas par autortiesību objektu un tas ir vairāk nekā dīvaini, ka Latvijas tiesa, neskatoties uz valsts sagaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā, šādus paskaidrojumus neņemtu vērā un interneta lapas autors līdz ar to netiktu pasargāts no viņa darbu nelikumīgas izmantošanas.

Neskatoties uz juridiskā biroja “Bluķis Law Office” pārstāvju un paša autora sniegtajiem paskaidrojumiem par to, ka interneta lapa uzskatāma par autortiesību objektu, tiesa nosprieda prasību noraidīt tikai tādēļ, ka “tiesa nav guvusi pierādījumus tam, ka uz prasītāja zināšanu pamata izveidotā interneta mājas lapa saturētu jaunrades elementus, proti, tikai prasītājam raksturīgus pielietojumus, risinājumus.”

Juridiskais birojs “Bluķis Law Office” kopā ar autoru šo tiesas spriedumu nolēmuši pārsūdzēt, jo interneta lapas uzskatāmas par autortiesību objektu, jo tās ir autora radošo spēju rezultātā veidots darbs un Latvijā ir nepieciešams precedents, kas aizstāvētu interneta lapu autoru personiskās un mantiskās tiesības. Turklāt, šīs lietas pozitīvs iznākums kalpotu par paraugu tiesu praksei Latvijā, izvērtējot nākotnē citus autortiesību pārkāpumus, jo šodien par autora darbu nav uzskatāms tāds darbs, kas radīts uz audekla ar otu un krāsu.

Ar mērķi vienuviet pulcēt labākos, radošākos un oriģinālākos Latvijas dizainerus un zīmolus, izveidota interneta platforma un interneta veikals “TRUE LATVIA”, portālu “Delfi” informē idejas īstenotāji. Tās mērķis ir veicināt Latvijā radītā dizaina atpazīstamību pasaulē un piedāvāt iespēju interesējošās lietas uzreiz arī iegādāties.

TRUE LATVIA radās ar patiesu iedvesmu un mīlestību pret Latvijas dizainu, pret skaistumu, ko rada Latvijas talantīgie dizaineri, ar ticību viņiem un Latvijas dizainam, kas kļūst arvien pieprasītāks un konkurētspējīgāks. Apzinoties to, ka, iespējams, dzīvojam radošākajā valstī pasaulē, TRUE LATVIA mērķis ir apvienot labākos Latvijas dizainerus, zīmolus un viņu darbus, lai ne tikai sev, bet arī visai pasaulei parādītu, ko mēs spējam. “Vēlamies izveidot īstu Latvijas dizaina vēstniecību – vietu, kur satikties Latvijas dizainam ar tā apbrīnotāju un lietotāju, dizaineram ar pasūtītāju un pircēju,” stāsta viena no projekta idejas autorēm Sabīne Koklačova.

Šobrīd TRUE LATVIA iespējams apskatīt un iegādāties dažādus Latvijā radītus interjera aksesuārus, apgaismes ķermeņus un mēbeles no tādiem zīmoliem kā “Maffam Freeform”, “Maffam Design”, “Latvijas Dizaina studija”, “Platpirs”, “Buteljons”, “Pēteris Zilbers Design”, “KD Studija” un “Riga Chair”. Pārstāvēti arī izcilā mākslinieka Jāņa Straupes darbi, kā arī īpaša sadaļa paredzēta bērnu mēbelēm.

Izvērtējot atbilstību koncepcijai, zīmolu un piedāvāto produktu klāsts arvien tiks papildināts, maksimāli reprezentējot Latvijas dizaineru talantu, aizrautību un spēju radīt ko nebijušu, vēstī projekta īstenotāji.

“Mūsu dizaineri ir radošu ideju un potenciāla pilni, kas savā darbā ieliek patiesu mīlestību pret to, ko dara. Tās ir patiesi baudāmas formas, aprises un materiāli, roku darbs, mantots arods un meistarība, unikalitāte un patiesa kvalitāte. Latvijā radīts dizains ir balstīts uz patiesi latviskām vērtībām, atturīgi elegants un skaists savā vienkāršībā. Mēs to novērtējam un vēlamies, lai to novērtē arī citur pasaulē!” vēstī platformas idejas īstenotāji.

Starp pieprasītākajām profesijām Latvijas tirgū 2014. gadā joprojām ir IT speciālisti, bet vai šī profesija ir raksturīga tikai vīriešiem? Uzskats, ka programmēšana padodas tikai  vīriešu kārtas pārstāvjiem, vairs nav aktuāls. Mūsdienu pasaulē, kur katru dienu tiek pilnveidotas jaunākās tehnoloģijas, aplikācijas un IT pasākumi, ir arī sievietes, kam hostings un daudzi citi svešvārdi ir pazīstami un saprotami, stāsta projekta “STANDOUT WEB GIRLS” organizētāji.

Jaunais projekts “STANDOUT WEB GIRLS” ir domāts mūsdienīgām un pārliecinātām sievietēm, kuras vēlas un ir gatavas apgūt jaunās zināšanas.

Projekta mērķis ir sniegt pamatzināšanas mājas lapu izstrādē, spēju izstrādāt savu personīgo un neatkārtojamo dizainu, ka arī iegūt pamatieskatu online mārketingā, ar kura palīdzību ir iespējams virzīt mājaslapas interneta vidē.

Vēlamies iepazīstināt meitenes ar nozares specifiku un palielināt interesi par IT darbības sfēru, uzsver projekta veidotāji.

“Iemesls, kāpēc uzņēmums “STANDOUT WEB” nolēma likt akcentu tieši uz daiļā dzimuma auditoriju ir sekojošs – mūsu valstī sievietes programmētājas vai web dizainieres nav ļoti populāra un aktuāla profesija.

Tomēr mūsdienās ir ļoti nozīmīga interneta ietekme uz uzņēmējdarbības popularizēšanas vai attīstības gaitu. Tāpēc vēlamies, lai meitenes spētu pielietot iegūtās zināšanas un iemaņas arī reālajā dzīvē,” stāsta uzņēmuma pārstāvji.

FROONT ir web dizaina rīks, kas darbojas interneta pārlūkprogrammā, un padara responsīvā web dizaina procesu pieejamu visiem vizuālajiem dizaineriem, pat tādiem, kam nav nekādu programmēšanas iemaņu.

FROONT padara responsīvā dizaina procesu pilnīgi vizuālu. Dizains tiek veidots pārlūkprogrammā lietojot intuitīvu lietotni, kurā viss ir klikšķināms un bīdāms un viss darbojas tieši tā, kā tas izskatās. Dizaineris var uzreiz redzēt, kā dizains izskatīsies uz dažāda izmēra ekrāniem. Katram ar FROONT veidotajam projektam ir savs URL, kas padara to viegli pārsūtāmu klientiem vai kolēģiem un izveidoto dizainu uzreiz var apskatīt no jebkuras ierīces un redzēt, kā tas pielāgojas.

Rīks novērš nepieciešamību iesaistīt programmētāju mājaslapas dizaina stadijā un atrisina interneta pārlūkprogrammu saderības problēmas.

Atzīmējot FOONT publiskās versijas atklāšanu uz ierobežotu laiku, tā ir atvērta ikvienam.

FROONT izveidojuši trīs līdzdibinātāji: dizaineris Sandijs Ruļuks, kurš ir arī uzņēmuma vadītājs, programmētājs Andris Sīlis un mārketinga speciāliste Anna Andersone. “FROONT izveidojām, jo mājaslapu dizaina process ir ievērojami mainījies un iespējām jāatbilst dizaineru vajadzībām. Šobrīd mēs esam septiņu cilvēku komanda, kas strādā dažādās pasaules malās: Sanfrancisko, Helsinkos un Rīgā.” stāsta Sandijs Ruļuks. FROONT ir Somijas biznesa akseleratora Startup Sauna absolventi (2012.gada rudens izlaidums) un pirmā Saunas absolventu komanda, ko atbalsta Somijas VC fonds Inventure.